Pēdējos gados Ķīnas enerģētikas nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību, gūstot ievērojamus panākumus gan tehnoloģiju, gan vadības jomā. Tādi sasniegumi kā īpaši augsta sprieguma un superkritiskās tehnoloģijas ir izvirzījušas Ķīnu kā pasaules līderi. Ir panākts liels progress no plānošanas vai būvniecības, kā arī ekspluatācijas un apkopes vadības līmenī.
Tā kā Ķīnas enerģētikas, naftas, ķīmiskās rūpniecības, pilsētas dzelzceļa transporta, automobiļu un kuģu būves nozares ir strauji paplašinājušās, jo īpaši līdz ar tīkla transformācijas paātrināšanos, pēc kārtas ieviešot īpaši augsta sprieguma projektus un globālo vadu un kabeļu ražošanas pāreju uz Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kura centrā ir Ķīna, vietējais vadu un kabeļu tirgus ir strauji paplašinājies.
Vadu un kabeļu ražošanas nozare ir kļuvusi par lielāko starp vairāk nekā divdesmit elektriskās un elektroniskās rūpniecības apakšnodaļām, kas veido ceturto daļu no nozares.
I. Vadu un kabeļu rūpniecības nobriedusi attīstības fāze
Smalkās pārmaiņas Ķīnas kabeļu nozares attīstībā pēdējos gados liecina par pāreju no straujas izaugsmes perioda uz brieduma periodu:
– Tirgus pieprasījuma stabilizēšanās un nozares izaugsmes palēnināšanās, kā rezultātā rodas tendence standartizēt tradicionālas ražošanas metodes un procesus, izmantojot mazāk graujošu vai revolucionāru tehnoloģiju.
– Attiecīgo iestāžu stingra regulatīvā uzraudzība kopā ar uzsvaru uz kvalitātes uzlabošanu un zīmola veidošanu rada pozitīvus tirgus stimulus.
– Ārējo makro un iekšējo nozares faktoru kopējā ietekme ir mudinājusi prasībām atbilstošus uzņēmumus par prioritāti noteikt kvalitāti un zīmolu, tādējādi efektīvi demonstrējot apjomradītus ietaupījumus nozarē.
– Ir palielinājušās prasības iekļūšanai nozarē, tehnoloģiskā sarežģītība un investīciju intensitāte, kas izraisa uzņēmumu diferenciāciju. Metjū efekts ir kļuvis acīmredzams starp vadošajiem uzņēmumiem, pieaugot vājāko uzņēmumu skaitam, kas aiziet no tirgus, un samazinoties jaunu dalībnieku skaitam. Nozares apvienošanās un pārstrukturēšana kļūst arvien aktīvāka.
– Saskaņā ar izsekotajiem un analizētajiem datiem kabeļtelevīzijas uzņēmumu ieņēmumu īpatsvars visā nozarē ar katru gadu ir nepārtraukti palielinājies.
– Specializētajās nozaru jomās, kas veicina centralizētu mērogu, nozaru līderi ne tikai piedzīvo tirgus koncentrācijas uzlabošanos, bet ir augusi arī to starptautiskā konkurētspēja.
II. Izmaiņu attīstības tendences
Tirgus kapacitāte
2022. gadā kopējais valsts elektroenerģijas patēriņš sasniedza 863,72 miljardus kilovatstundu, kas ir par 3,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Sadalījums pēc nozares:
– Primārās rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 114,6 miljardi kilovatstundu, kas ir par 10,4%.
– Sekundārās nozares elektroenerģijas patēriņš: 57 001 miljards kilovatstundu, kas ir par 1,2% vairāk.
– Terciārās nozares elektroenerģijas patēriņš: 14 859 miljardi kilovatstundu, kas ir par 4,4% vairāk.
– Pilsētu un lauku iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš: 13,366 miljardi kilovatstundu, kas ir par 13,8%.
Līdz 2022. gada decembra beigām valsts kumulatīvā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda sasniedza aptuveni 2,56 miljardus kilovatu, kas nozīmē 7,8% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
2022. gadā atjaunojamo energoresursu kopējā uzstādītā jauda pārsniedza 1,2 miljardus kilovatu, un hidroelektrostaciju, vēja enerģijas, saules enerģijas un biomasas enerģijas ražošana ir pirmajā vietā pasaulē.
Konkrēti, vēja enerģijas jauda bija aptuveni 370 miljoni kilovatu, kas ir par 11,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt saules enerģijas jauda bija aptuveni 390 miljoni kilovatu, kas ir par 28,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tirgus kapacitāte
2022. gadā kopējais valsts elektroenerģijas patēriņš sasniedza 863,72 miljardus kilovatstundu, kas ir par 3,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Sadalījums pēc nozares:
– Primārās rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 114,6 miljardi kilovatstundu, kas ir par 10,4%.
– Sekundārās nozares elektroenerģijas patēriņš: 57 001 miljards kilovatstundu, kas ir par 1,2% vairāk.
– Terciārās nozares elektroenerģijas patēriņš: 14 859 miljardi kilovatstundu, kas ir par 4,4% vairāk.
– Pilsētu un lauku iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš: 13,366 miljardi kilovatstundu, kas ir par 13,8%.
Līdz 2022. gada decembra beigām valsts kumulatīvā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda sasniedza aptuveni 2,56 miljardus kilovatu, kas nozīmē 7,8% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
2022. gadā atjaunojamo energoresursu kopējā uzstādītā jauda pārsniedza 1,2 miljardus kilovatu, un hidroelektrostaciju, vēja enerģijas, saules enerģijas un biomasas enerģijas ražošana ir pirmajā vietā pasaulē.
Konkrēti, vēja enerģijas jauda bija aptuveni 370 miljoni kilovatu, kas ir par 11,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt saules enerģijas jauda bija aptuveni 390 miljoni kilovatu, kas ir par 28,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Investīciju statuss
2022. gadā investīcijas tīkla būvniecības projektos sasniedza 501,2 miljardus juaņu, kas ir par 2,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Lielākie elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi visā valstī pabeidza investīcijas enerģētikas projektos par kopējo summu 720,8 miljardi juaņu, kas atspoguļo 22,8% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tostarp investīcijas hidroenerģētikā bija 86,3 miljardi juaņu, kas ir par 26,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā; investīcijas siltumenerģijā bija 90,9 miljardi juaņu, kas ir par 28,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā; investīcijas kodolenerģijā bija 67,7 miljardi juaņu, kas ir par 25,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pēdējos gados, iniciatīvas “Josta un ceļš” vadīta, Ķīna ir ievērojami paplašinājusi savus ieguldījumus Āfrikas varā, tādējādi paplašinot Ķīnas un Āfrikas sadarbības jomu un paverot nepieredzētas jaunas iespējas. Tomēr šīs iniciatīvas ietver arī vairāk politisku, ekonomisku un sociālu jautājumu, kas rada ievērojamus riskus no dažādiem leņķiem.
Tirgus perspektīva
Šobrīd attiecīgās nodaļas ir izdevušas dažus mērķus “14.piecgades plānam” enerģētikas un enerģētikas attīstībā, kā arī “Internet+” viedās enerģijas rīcības plānam. Ir ieviestas arī direktīvas viedo tīklu attīstībai un sadales tīklu pārveidošanas plāni.
Ķīnas ilgtermiņa pozitīvie ekonomikas pamatrādītāji paliek nemainīgi, ko raksturo ekonomiskā noturība, ievērojams potenciāls, plašas manevrēšanas iespējas, noturīgs izaugsmes atbalsts un nepārtraukta tendence optimizēt ekonomikas strukturālās korekcijas.
Tiek prognozēts, ka līdz 2023. gadam Ķīnas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda sasniegs 2,55 miljardus kilovatu, kas līdz 2025. gadam pieaugs līdz 2,8 miljardiem kilovatstundu.
Analīze liecina, ka Ķīnas enerģētikas nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, ievērojami palielinoties nozares mērogam. Jauno augsto tehnoloģiju, piemēram, 5G un lietiskā interneta (IoT) ietekmē Ķīnas enerģētikas nozare ir iegājusi jaunā transformācijas un modernizācijas posmā.
Attīstības izaicinājumi
Ķīnas daudzveidīgā attīstības tendence jaunajā enerģētikas nozarē ir acīmredzama, tradicionālajām vēja enerģijas un fotoelementu bāzēm aktīvi sazarojoties enerģijas uzglabāšanas, ūdeņraža enerģētikas un citās nozarēs, radot vairāku enerģiju komplementaritātes modeli. Hidroenerģijas būvniecības kopējais mērogs nav liels, galvenokārt koncentrējoties uz sūknēšanas spēkstacijām, savukārt elektrotīklu būvniecība visā valstī ir lieciniece jaunam izaugsmes vilnim.
Ķīnas enerģijas attīstība ir iegājusi izšķirošā metožu maiņas, struktūru pielāgošanas un enerģijas avotu maiņas periodā. Lai gan visaptverošā varas reforma ir panākusi ievērojamu progresu, gaidāmajā reformas posmā būs jāsaskaras ar milzīgiem izaicinājumiem un milzīgiem šķēršļiem.
Ņemot vērā straujo elektroenerģijas attīstību Ķīnā un notiekošo pārveidošanu un modernizāciju, elektrotīkla vērienīgu paplašināšanos, sprieguma līmeņa paaugstināšanos, pieaugošu lielas jaudas un augstu parametru elektroenerģijas ražošanas vienību skaitu un jaunas enerģijas elektroenerģijas ražošanas masveida integrāciju tīkls noved pie sarežģītas energosistēmas konfigurācijas un darbības raksturlielumiem.
Jo īpaši netradicionālo risku pieaugums, ko rada jaunu tehnoloģiju, piemēram, informācijas tehnoloģiju, pielietojums, ir paaugstinājis augstākas prasības sistēmas atbalsta iespējām, pārsūtīšanas iespējām un pielāgošanas iespējām, radot ievērojamas problēmas drošai un stabilai enerģijas darbībai. sistēma.
Publicēšanas laiks: 01.09.2023