Pēdējos gados Ķīnas enerģijas nozare ir piedzīvojusi strauju progresu, veicot ievērojamus panākumus gan tehnoloģijās, gan vadībā. Sasniegumi, piemēram, īpaši augsts spriegums un superkritiskās tehnoloģijas, Ķīnu ir pozicionējuši kā pasaules līderi. Liels progress ir panākts no plānošanas vai būvniecības, kā arī operācijas un tehniskās apkopes pārvaldības līmeņa.
Tā kā Ķīnas jauda, naftas, ķīmiskās vielas, pilsētu dzelzceļa transporta, automobiļu un kuģu būves nozares ir strauji paplašinājušās, jo īpaši ar tīkla transformācijas paātrinājumu, pēc kārtas ieviešot īpaši augsta sprieguma projektus, un stieples un kabeļa ražošanas globālā pārmaiņa uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu, kuras centrā ir Ķīna, vietējā stieple un kabeļa tirgus ir plaši paplašināts.
Vadu un kabeļu ražošanas nozare ir kļuvusi par lielāko starp vairāk nekā divdesmit elektriskās un elektroniskās nozares apakšnodaļām, veidojot ceturtdaļu nozares.
I. Stieples un kabeļu rūpniecības attīstības posms nobriedis
Smalkas izmaiņas Ķīnas kabeļtelevīzijas attīstībā pēdējos gados norāda uz pāreju no straujas izaugsmes perioda uz briedumu:
- Tirgus pieprasījuma stabilizācija un rūpniecības izaugsmes samazināšanās, kā rezultātā tiek tendence standartizēt parastās ražošanas paņēmienus un procesus ar mazāk graujošu vai revolucionāro tehnoloģiju.
- Stingra attiecīgo iestāžu normatīvā uzraudzība, kā arī uzsvars uz kvalitātes uzlabošanu un zīmola veidošanu, izraisa pozitīvus tirgus stimulus.
- Ārējo makro un iekšējo nozares faktoru kopējā ietekme ir pamudinājusi atbilstošus uzņēmumus prioritizēt kvalitāti un zīmolu veidošanu, efektīvi demonstrējot apjomradītus ietaupījumus nozarē.
- Ir palielinājušās prasības par ienākšanu nozarē, tehnoloģiskā sarežģītība un investīciju intensitāte, izraisot diferenciāciju uzņēmumu starpā. Metjū efekts ir kļuvis acīmredzams vadošo uzņēmumu vidū, pieaugot vājāku uzņēmumu skaitam, kas iziet no tirgus un samazinās jaunpienācēji. Nozares apvienošanās un pārstrukturēšana kļūst aktīvāka.
-Saskaņā ar izsekotajiem un analizētajiem datiem, kabeļu sarakstā iekļauto uzņēmumu ieņēmumu īpatsvars kopējā nozarē ir nepārtraukti palielinājies gadu no gada.
- Specializētās nozarēs, kurās veicina centralizētu mērogu, nozares vadītāji ne tikai uzlabo uzlabotu tirgus koncentrāciju, bet arī viņu starptautiskā konkurētspēja ir pieaugusi.
II. Attīstības izmaiņu tendences
Tirgus spēja
2022. gadā kopējais nacionālais elektroenerģijas patēriņš sasniedza 863,72 miljardus kilovatstundu, kas ir 3,6%pieaugums.
Sadalījums pēc nozares:
-Primārā rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 114,6 miljardi kilovatstundu, kas ir par 10,4%.
-Sekundārā rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 57,001 miljards kilovatstundu, kas ir par 1,2%vairāk.
-Terciārā rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 14 859 miljardi kilovatstundu, kas ir par 4,4%.
-Pilsētu un lauku iedzīvotāju elektrības patēriņš: 13,366 miljardi kilovatstundu, kas ir par 13,8%.
Līdz 2022. gada decembra beigām valsts kumulatīvā uzstādītā enerģijas ražošanas jauda sasniedza aptuveni 2,56 miljardus kilovatus, iezīmējot 7,8%pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
2022. gadā kopējā atjaunojamo enerģijas avotu uzstādītā ietilpība pārsniedza 1,2 miljardus kilovatus ar hidroelektrisko, vēja enerģijas, saules enerģijas un biomasas enerģijas ražošanu visā pasaulē.
Konkrēti, vēja enerģijas jauda bija aptuveni 370 miljoni kilovatu, kas ir par 11,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt saules enerģijas jauda bija aptuveni 390 miljoni kilovatu, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 28,1%.
Tirgus spēja
2022. gadā kopējais nacionālais elektroenerģijas patēriņš sasniedza 863,72 miljardus kilovatstundu, kas ir 3,6%pieaugums.
Sadalījums pēc nozares:
-Primārā rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 114,6 miljardi kilovatstundu, kas ir par 10,4%.
-Sekundārā rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 57,001 miljards kilovatstundu, kas ir par 1,2%vairāk.
-Terciārā rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 14 859 miljardi kilovatstundu, kas ir par 4,4%.
-Pilsētu un lauku iedzīvotāju elektrības patēriņš: 13,366 miljardi kilovatstundu, kas ir par 13,8%.
Līdz 2022. gada decembra beigām valsts kumulatīvā uzstādītā enerģijas ražošanas jauda sasniedza aptuveni 2,56 miljardus kilovatus, iezīmējot 7,8%pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
2022. gadā kopējā atjaunojamo enerģijas avotu uzstādītā ietilpība pārsniedza 1,2 miljardus kilovatus ar hidroelektrisko, vēja enerģijas, saules enerģijas un biomasas enerģijas ražošanu visā pasaulē.
Konkrēti, vēja enerģijas jauda bija aptuveni 370 miljoni kilovatu, kas ir par 11,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt saules enerģijas jauda bija aptuveni 390 miljoni kilovatu, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 28,1%.
Investīciju statuss
2022. gadā investīcijas tīkla būvniecības projektos sasniedza 501,2 miljardus juaņu, kas ir par 2,0%vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošā cena.
Lielākie enerģijas ražošanas uzņēmumi visā valstī pabeidza ieguldījumus enerģijas inženierijas projektos, kuru kopsumma bija 720,8 miljardi juaņu, atspoguļojot pieaugumu par 22,8%salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Starp tiem hidroenerģijas investīcijas bija 86,3 miljardi juaņu, kas ir par 26,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; Investīcijas siltumenerģijā bija 90,9 miljardi juaņu, kas ir par 28,4% vairāk nekā gadu no gada; Ieguldījumi kodolenerģijā bija 67,7 miljardi juaņu, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pēdējos gados, kuru virza iniciatīva “josta un ceļš”, Ķīna ir ievērojami paplašinājusi ieguldījumus Āfrikas varā, kā rezultātā tika paplašināts Ķīnas un Āfrikas sadarbības joma un nepieredzētu jaunu iespēju parādīšanās. Tomēr šīs iniciatīvas ir saistītas arī ar vairāk politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem, kas izraisa ievērojamu risku dažādos aspektos.
Tirgus perspektīva
Pašlaik attiecīgie departamenti ir izdevuši dažus mērķus “14. piecu gadu plānam” enerģijas un enerģijas attīstībā, kā arī “interneta+” viedās enerģijas rīcības plānam. Ir ieviestas arī viedo tīklu izstrādes un izplatīšanas tīkla pārveidošanas plānu direktīvas.
Ķīnas ilgtermiņa pozitīvie ekonomikas pamati paliek nemainīgi, kuriem raksturīga ekonomiskā noturība, būtisks potenciāls, plaša manevrēšanas telpa, ilgstošs izaugsmes atbalsts un pastāvīga tendence optimizēt ekonomiskās struktūras korekcijas.
Paredzams, ka līdz 2023. gadam Ķīnas uzstādītā enerģijas ražošanas jauda sasniegs 2,55 miljardus kilovatus, līdz 2025. gadam pieaugot līdz 2,8 miljardiem kilovatstundu.
Analīze liecina, ka Ķīnas enerģijas nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, ievērojami palielinoties nozares mērogam. Jaunu augsto tehnoloģiju, piemēram, 5G un lietu interneta (IoT), ietekmē Ķīnas enerģijas nozare ir sākusi jaunu pārveidošanas un jaunināšanas posmu.
Attīstības izaicinājumi
Ķīnas daudzveidīgā attīstības tendence jaunajā enerģētikas nozarē ir acīmredzama, un tradicionālās vēja enerģijas un fotoelektriskās bāzes aktīvi sazarojas ar enerģijas uzkrāšanu, ūdeņraža enerģiju un citām nozarēm, veidojot vairāku enerģijas papildināšanas modeli. Kopējais hidroenerģijas konstrukcijas mērogs nav liels, galvenokārt koncentrējies uz sūknētām uzglabāšanas stacijām, savukārt enerģijas režģa būvniecība visā valstī ir liecinieks jauns izaugsmes vilnis.
Ķīnas enerģijas attīstība ir nonākusi izšķirošajā maiņas metožu, pielāgošanas struktūru pielāgošanā un jaudas avotu mainīšanā. Lai arī visaptveroša enerģijas reforma ir guvusi ievērojamu progresu, gaidāmais reformu posms saskarsies ar milzīgiem izaicinājumiem un milzīgiem šķēršļiem.
Ar Ķīnas straujo jaudas attīstību un pastāvīgu pārveidošanu un modernizēšanu, jaudas tīkla palielināšanās liela mēroga paplašināšanās, palielinoties sprieguma līmenim, arvien lielam skaitam lielas ietilpības un augstas parametra enerģijas ražošanas vienības, kā arī milzīga jaunas enerģijas enerģijas ražošanas integrācija režģī ir sarežģīta enerģijas sistēmas konfigurācija un operatīvās īpašības.
Jo īpaši netradicionālo risku pieaugums, ko rada tādu jaunu tehnoloģiju kā informācijas tehnoloģijas piemērošana, ir paaugstinājusi augstākas prasības attiecībā uz sistēmas atbalsta iespējām, pārsūtīšanas iespējām un pielāgošanas iespējām, radot būtiskas problēmas enerģijas sistēmas drošai un stabilai darbībai.
Pasta laiks: SEP-01-2023