Pēdējos gados Ķīnas enerģētikas nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību, gūstot ievērojamus panākumus gan tehnoloģiju, gan vadības jomā. Tādi sasniegumi kā īpaši augsta sprieguma un superkritiskās tehnoloģijas ir nostādījušas Ķīnu par pasaules līderi. Liels progress ir panākts gan plānošanas, gan būvniecības, gan ekspluatācijas un apkopes vadības līmenī.
Tā kā Ķīnas enerģētikas, naftas, ķīmijas, pilsētas dzelzceļa transporta, autobūves un kuģu būves nozares ir strauji attīstījušās, īpaši pateicoties tīkla pārveides paātrinājumam, secīgai īpaši augsta sprieguma projektu ieviešanai un vadu un kabeļu ražošanas globālajai pārvietošanai uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu, kura centrā ir Ķīna, vietējais vadu un kabeļu tirgus ir strauji paplašinājies.
Vadu un kabeļu ražošanas nozare ir kļuvusi par lielāko starp vairāk nekā divdesmit elektroenerģijas un elektronikas rūpniecības apakšnozarēm, veidojot ceturto daļu no nozares.
I. Vadu un kabeļu nozares nobriedušā attīstības fāze
Nelielas izmaiņas Ķīnas kabeļu nozares attīstībā pēdējos gados liecina par pāreju no straujas izaugsmes perioda uz brieduma periodu:
– Tirgus pieprasījuma stabilizēšanās un nozares izaugsmes palēnināšanās, kā rezultātā rodas tendence standartizēt tradicionālās ražošanas metodes un procesus, izmantojot mazāk revolucionāru vai revolucionāru tehnoloģiju.
– Stingra attiecīgo iestāžu regulatīvā uzraudzība apvienojumā ar uzsvaru uz kvalitātes uzlabošanu un zīmola veidošanu rada pozitīvus tirgus stimulus.
– Ārējo makro un iekšējo nozares faktoru kombinētā ietekme ir pamudinājusi atbilstošus uzņēmumus piešķirt prioritāti kvalitātei un zīmola veidošanai, efektīvi demonstrējot apjomradītus ietaupījumus nozarē.
– Ir pieaugušas prasības ienākšanai nozarē, tehnoloģiskā sarežģītība un investīciju intensitāte, kas noved pie diferenciācijas starp uzņēmumiem. Metjū efekts ir kļuvis redzams vadošo uzņēmumu vidū, pieaugot vājāku uzņēmumu skaitam, kas pamet tirgu, un samazinoties jaunu dalībnieku skaitam. Nozaru apvienošanās un pārstrukturēšana kļūst aktīvāka.
– Saskaņā ar izsekotajiem un analizētajiem datiem, kabeļtelevīzijas uzņēmumu ieņēmumu īpatsvars kopējā nozarē gadu no gada ir nepārtraukti palielinājies.
– Specializētās nozaru jomās, kas veicina centralizētu mērogu, nozaru līderi ne tikai piedzīvo uzlabotu tirgus koncentrāciju, bet arī ir augusi viņu starptautiskā konkurētspēja.
II. Attīstības pārmaiņu tendences
Tirgus ietilpība
2022. gadā kopējais valsts elektroenerģijas patēriņš sasniedza 863,72 miljardus kilovatstundu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Sadalījums pa nozarēm:
– Primārās rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 114,6 miljardi kilovatstundu, kas ir par 10,4 %.
– Otrreizējās rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 57 001 miljards kilovatstundu, kas ir par 1,2 %.
– Terciārās nozares elektroenerģijas patēriņš: 14 859 miljardi kilovatstundu, kas ir par 4,4 %.
– Pilsētu un lauku iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš: 13 366 miljardi kilovatstundu, kas ir par 13,8 %.
Līdz 2022. gada decembra beigām valsts kumulatīvā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda sasniedza aptuveni 2,56 miljardus kilovatu, kas ir par 7,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
2022. gadā kopējā uzstādītā atjaunojamo energoresursu jauda pārsniedza 1,2 miljardus kilovatu, un hidroelektrostacijas, vēja enerģija, saules enerģija un biomasas enerģijas ražošana ierindojās pirmajā vietā pasaulē.
Konkrētāk, vēja enerģijas jauda bija aptuveni 370 miljoni kilovatu, kas ir par 11,2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt saules enerģijas jauda bija aptuveni 390 miljoni kilovatu, kas ir par 28,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tirgus ietilpība
2022. gadā kopējais valsts elektroenerģijas patēriņš sasniedza 863,72 miljardus kilovatstundu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Sadalījums pa nozarēm:
– Primārās rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 114,6 miljardi kilovatstundu, kas ir par 10,4 %.
– Otrreizējās rūpniecības elektroenerģijas patēriņš: 57 001 miljards kilovatstundu, kas ir par 1,2 %.
– Terciārās nozares elektroenerģijas patēriņš: 14 859 miljardi kilovatstundu, kas ir par 4,4 %.
– Pilsētu un lauku iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš: 13 366 miljardi kilovatstundu, kas ir par 13,8 %.
Līdz 2022. gada decembra beigām valsts kumulatīvā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda sasniedza aptuveni 2,56 miljardus kilovatu, kas ir par 7,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
2022. gadā kopējā uzstādītā atjaunojamo energoresursu jauda pārsniedza 1,2 miljardus kilovatu, un hidroelektrostacijas, vēja enerģija, saules enerģija un biomasas enerģijas ražošana ierindojās pirmajā vietā pasaulē.
Konkrētāk, vēja enerģijas jauda bija aptuveni 370 miljoni kilovatu, kas ir par 11,2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt saules enerģijas jauda bija aptuveni 390 miljoni kilovatu, kas ir par 28,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Investīciju statuss
2022. gadā investīcijas tīkla būvniecības projektos sasniedza 501,2 miljardus juaņu, kas ir par 2,0 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Lielākie elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi visā valstī pabeidza investīcijas enerģētikas projektos 720,8 miljardu juaņu apmērā, kas ir par 22,8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tām investīcijas hidroenerģijā bija 86,3 miljardi juaņu, kas ir par 26,5 % mazāk nekā iepriekšējā gadā; investīcijas siltumenerģijā bija 90,9 miljardi juaņu, kas ir par 28,4 % vairāk nekā iepriekšējā gadā; investīcijas kodolenerģijā bija 67,7 miljardi juaņu, kas ir par 25,7 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pēdējos gados, pateicoties “Joslas un ceļa” iniciatīvai, Ķīna ir ievērojami palielinājusi savas investīcijas Āfrikas lielvarās, tādējādi paplašinot Ķīnas un Āfrikas sadarbības apjomu un radot vēl nebijušas jaunas iespējas. Tomēr šīs iniciatīvas ietver arī vairāk politisku, ekonomisku un sociālu jautājumu, radot ievērojamus riskus no dažādiem skatupunktiem.
Tirgus perspektīvas
Pašlaik attiecīgās iestādes ir izvirzījušas dažus mērķus enerģētikas un elektroenerģijas attīstības “14. piecgades plānam”, kā arī viedās enerģijas rīcības plānam “Internets+”. Ir ieviestas arī direktīvas viedtīklu attīstībai un sadales tīkla pārveides plāni.
Ķīnas ilgtermiņa pozitīvie ekonomikas pamatrādītāji paliek nemainīgi, un tos raksturo ekonomikas noturība, ievērojams potenciāls, plašas manevrēšanas iespējas, ilgstošs izaugsmes atbalsts un pastāvīga tendence optimizēt ekonomikas strukturālās korekcijas.
Paredzams, ka līdz 2023. gadam Ķīnas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda sasniegs 2,55 miljardus kilovatu, bet līdz 2025. gadam tā pieaugs līdz 2,8 miljardiem kilovatstundu.
Analīze liecina, ka Ķīnas enerģētikas nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, ievērojami palielinoties nozares apjomam. Jaunu augsto tehnoloģiju, piemēram, 5G un lietu interneta (IoT), ietekmē Ķīnas enerģētikas nozare ir nonākusi jaunā pārveides un modernizācijas posmā.
Attīstības izaicinājumi
Ķīnas daudzveidīgā attīstības tendence jaunajā enerģijas nozarē ir acīmredzama, tradicionālajām vēja enerģijas un fotoelektriskajām bāzēm aktīvi sazarojoties ar enerģijas uzkrāšanu, ūdeņraža enerģiju un citām nozarēm, radot daudznozaru papildināmības modeli. Hidroenerģijas būvniecības kopējais apjoms nav liels, galvenokārt koncentrējoties uz sūknēšanas spēkstacijām, savukārt elektrotīklu būvniecība visā valstī piedzīvo jaunu izaugsmes vilni.
Ķīnas enerģētikas attīstība ir nonākusi izšķirošā metožu maiņas, struktūru pielāgošanas un enerģijas avotu maiņas periodā. Lai gan visaptverošā enerģētikas reforma ir guvusi ievērojamus panākumus, gaidāmajā reformas posmā būs jātiek galā ar ievērojamiem izaicinājumiem un šķēršļiem.
Līdz ar Ķīnas straujo enerģētikas attīstību un notiekošo pārveidi un modernizāciju, plaša mēroga elektrotīkla paplašināšana, pieaugošie sprieguma līmeņi, pieaugošais lielas jaudas un augstu parametru elektroenerģijas ražošanas iekārtu skaits un jaunu enerģijas ražošanas iekārtu masveida integrācija tīklā noved pie sarežģītas energosistēmas konfigurācijas un darbības raksturlielumiem.
Jo īpaši netradicionālo risku pieaugums, ko rada jaunu tehnoloģiju, piemēram, informācijas tehnoloģiju, piemērošana, ir izvirzījis augstākas prasības sistēmas atbalsta iespējām, pārvades iespējām un regulēšanas iespējām, radot ievērojamas problēmas energosistēmas drošai un stabilai darbībai.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 1. septembris