Kabeļa uzstādīšanas un lietošanas laikā to bojā mehāniska spriedze vai kabelis ilgstoši tiek izmantots mitrā un ūdeņainā vidē, kā rezultātā ārējais ūdens pakāpeniski iesūcas kabelī. Elektriskā lauka iedarbībā palielinās ūdens koka veidošanās varbūtība uz kabeļa izolācijas virsmas. Elektrolīzes rezultātā izveidojies ūdens koks saplaisās izolācijā, samazinās kabeļa kopējo izolācijas veiktspēju un ietekmēs kabeļa kalpošanas laiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot ūdensnecaurlaidīgus kabeļus.
Kabeļa ūdensnecaurlaidība galvenokārt ņem vērā ūdens iesūkšanos kabeļa vadītāja virzienā un kabeļa radiālajā virzienā caur kabeļa apvalku. Tāpēc var izmantot kabeļa radiālo ūdensnecaurlaidību un garenisko ūdensnecaurlaidīgo struktūru.
1.Kabelis radiāls ūdensnecaurlaidīgs
Radiālās hidroizolācijas galvenais mērķis ir novērst apkārtējā ārējā ūdens ieplūšanu kabelī lietošanas laikā. Ūdensnecaurlaidīgajai konstrukcijai ir šādas iespējas.
1.1 Ūdensnecaurlaidīgs polietilēna apvalks
Polietilēna apvalka ūdensnecaurlaidība attiecas tikai uz vispārējām ūdensnecaurlaidības prasībām. Kabeļiem, kas ilgstoši iegremdēti ūdenī, ir jāuzlabo polietilēna apvalka ūdensnecaurlaidīgo barošanas kabeļu ūdensnecaurlaidības veiktspēja.
1.2 Metāla apvalks ūdensnecaurlaidīgs
Zemsprieguma kabeļu ar nominālo spriegumu 0,6 kV/1 kV un augstāku radiālā ūdensnecaurlaidīgā struktūra parasti tiek realizēta ar ārējo aizsargslāni un iekšējo garenisko divpusējās alumīnija-plastmasas kompozītmateriāla lentes aptīšanu. Vidēja sprieguma kabeļi ar nominālo spriegumu 3,6 kV/6 kV un augstāku ir radiāli ūdensnecaurlaidīgi, pateicoties alumīnija-plastmasas kompozītmateriāla lentes un pusvadošas pretestības šļūtenes kopējai darbībai. Augstsprieguma kabeļi ar augstāku spriegumu var būt ūdensnecaurlaidīgi ar metāla apvalkiem, piemēram, svina apvalkiem vai gofrētiem alumīnija apvalkiem.
Visaptverošs apvalka ūdensnecaurlaidīgs galvenokārt ir piemērojams kabeļu tranšejām, tieši apraktiem pazemes ūdeņiem un citām vietām.
2. Kabelis vertikāli ūdensnecaurlaidīgs
Garenisko ūdens izturību var uzskatīt par kabeļa vadītāja un izolācijas ūdensizturības efektu. Kad kabeļa ārējais aizsargslānis ir bojāts ārēju spēku ietekmē, apkārtējais mitrums iesūcas vertikāli gar kabeļa vadītāju un izolāciju. Lai izvairītos no mitruma vai mitruma radītiem bojājumiem kabelī, varam izmantot šādas metodes, lai aizsargātu kabeli.
(1)Ūdens bloķējoša lente
Starp izolēto vada serdi un alumīnija-plastmasas kompozītmateriāla sloksni tiek pievienota ūdensnecaurlaidīga izplešanās zona. Ūdensnecaurlaidīgā lente tiek aptīta ap izolēto vada serdi vai kabeļa serdi, un aptīšanas un pārklāšanas ātrums ir 25%. Ūdensnecaurlaidīgā lente izplešas, saskaroties ar ūdeni, kas palielina hermētiskumu starp ūdensnecaurlaidīgo lenti un kabeļa apvalku, lai panāktu ūdensnecaurlaidīgu efektu.
(2)Pusvadoša ūdens bloķējoša lente
Pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente tiek plaši izmantota vidēja sprieguma kabeļos, aptinot pusvadošo ūdensnecaurlaidīgo lenti ap metāla ekranēšanas slāni, lai panāktu kabeļa garenisko ūdensnecaurlaidību. Lai gan kabeļa ūdensnecaurlaidīgā iedarbība tiek uzlabota, kabeļa ārējais diametrs palielinās pēc tam, kad kabelis ir aptīts ap ūdensnecaurlaidīgo lenti.
(3) Ūdens bloķējošs pildījums
Ūdensnecaurlaidīgi pildīšanas materiāli parasti irūdeni bloķējoša dzija(virve) un ūdeni bloķējošs pulveris. Ūdens bloķējošo pulveri galvenokārt izmanto, lai bloķētu ūdeni starp savītiem vadītāja dzīslām. Ja ūdeni bloķējošo pulveri ir grūti piestiprināt pie vadītāja monopavediena, pozitīvo ūdens līmi var uzklāt ārpus vadītāja monopavediena, un ūdeni bloķējošo pulveri var ietīt ārpus vadītāja. Ūdens bloķējošo dziju (virvi) bieži izmanto, lai aizpildītu spraugas starp vidēja spiediena trīsdzīslu kabeļiem.
3 Kabeļu ūdensizturības vispārīgā struktūra
Atkarībā no dažādām lietošanas vidēm un prasībām kabeļu ūdensnecaurlaidīgā struktūra ietver radiālo ūdensnecaurlaidīgo konstrukciju, garenisko (arī radiālo) ūdensnecaurlaidīgo konstrukciju un visaptverošo ūdensnecaurlaidīgo konstrukciju. Kā piemērs ir ņemta trīsdzīslu vidēja sprieguma kabeļa ūdensnecaurlaidīgā struktūra.
3.1 Trīsdzīslu vidēja sprieguma kabeļa radiālā ūdensnecaurlaidīgā konstrukcija
Trīsdzīslu vidēja sprieguma kabeļu radiālajai hidroizolācijai parasti tiek izmantota pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente un divpusēja ar plastmasu pārklāta alumīnija lente, lai panāktu ūdensnecaurlaidības funkciju. Tās vispārējā struktūra ir: vadītājs, vadītāja ekranējošais slānis, izolācija, izolācijas ekranējošais slānis, metāla ekranējošais slānis (vara lente vai vara stieple), parastais pildījums, pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente, divpusēja ar plastmasu pārklāta alumīnija lente gareniskajā iepakojumā, ārējais apvalks.
3.2 Trīsdzīslu vidēja sprieguma kabeļa gareniskā ūdensizturības konstrukcija
Trīsdzīslu vidēja sprieguma kabeļiem ūdensizturības funkcijai tiek izmantota arī pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente un divpusēja ar plastmasu pārklāta alumīnija lente. Turklāt ūdensnecaurlaidīgā virve tiek izmantota, lai aizpildītu spraugu starp trīsdzīslu kabeļiem. Tās vispārējā struktūra ir: vadītājs, vadītāja ekranējošais slānis, izolācija, izolācijas ekranējošais slānis, pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente, metāla ekranējošais slānis (vara lente vai vara stieple), ūdensnecaurlaidīgas virves pildījums, pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente, ārējais apvalks.
3.3 Trīsdzīslu vidēja sprieguma kabeļa visaptveroša ūdensizturīga konstrukcija
Kabeļa visaptverošā ūdensnecaurlaidīgā struktūra prasa, lai arī vadītājam būtu ūdensnecaurlaidīgs efekts, un, apvienojumā ar radiālās ūdensnecaurlaidības un gareniskās ūdensnecaurlaidības prasībām, tiek panākta visaptveroša ūdensnecaurlaidība. Tā vispārējā struktūra ir: ūdensnecaurlaidīgs vadītājs, vadītāja ekranējošais slānis, izolācija, izolācijas ekranējošais slānis, pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente, metāla ekranējošais slānis (vara lente vai vara stieple), ūdensnecaurlaidīga virves pildījums, pusvadoša ūdensnecaurlaidīga lente, divpusēja ar plastmasu pārklāta alumīnija lentes gareniskais iepakojums, ārējais apvalks.
Trīsdzīslu hidroizolācijas kabeli var uzlabot līdz trīs viendzīslu hidroizolācijas kabeļu konstrukcijām (līdzīgi kā trīsdzīslu antenas izolētā kabeļa struktūra). Tas nozīmē, ka katrs kabeļa kodols vispirms tiek izgatavots atbilstoši viendzīslu hidroizolācijas kabeļa struktūrai, un pēc tam caur kabeli tiek savīti trīs atsevišķi kabeļi, lai aizstātu trīsdzīslu hidroizolācijas kabeli. Tādā veidā ne tikai uzlabojas kabeļa ūdensizturība, bet arī tiek nodrošināta ērta kabeļa apstrāde un vēlāka uzstādīšana un ieklāšana.
4. Piesardzības pasākumi ūdensnecaurlaidīgu kabeļu savienotāju izgatavošanai
(1) Izvēlieties atbilstošu savienojuma materiālu atbilstoši kabeļa specifikācijām un modelim, lai nodrošinātu kabeļa savienojuma kvalitāti.
(2) Veicot ūdensnecaurlaidīgus kabeļu savienojumus, neizvēlieties lietainas dienas. Tas ir tāpēc, ka kabelī iekļuvušais ūdens nopietni ietekmēs kabeļa kalpošanas laiku, un nopietnos gadījumos var rasties pat īsslēguma negadījumi.
(3) Pirms ūdensizturīgu kabeļu savienojumu veidošanas rūpīgi izlasiet ražotāja produkta instrukcijas.
(4) Vara caurules savienojumā nedrīkst piespiest pārāk cieši, ja vien tā tiek piespiesta paredzētajā pozīcijā. Pēc saspiešanas vara gala virsmai jābūt nolīdzinātai bez atskabargām.
(5) Izmantojot lodlampu kabeļu termosarūkošā savienojuma izveidei, pievērsiet uzmanību lodlampas kustībai uz priekšu un atpakaļ, nevis tikai vienā virzienā nepārtraukti.
(6) Aukstā saraušanās kabeļa savienojuma izmērs jāveic stingri saskaņā ar rasējuma instrukcijām, īpaši, izvelkot balstu rezervētajā caurulē, jābūt uzmanīgiem.
(7) Ja nepieciešams, kabeļu savienojumos var izmantot hermētiķi, lai noslēgtu un vēl vairāk uzlabotu kabeļa ūdensnecaurlaidību.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 28. augusts